Creditea

Edgars

Vienu dienu, mazais Ernests bija ļoti bēdīgs. Viņš bija zaudējis savu mīļāko rotaļlietu un bija ļoti noskumis. Viņš sēdēja viens savā istabā, kad viņa māsa, maza Alise, ienāca un ievēroja viņa skumjas. Alise bija ļoti saprotoša un gudra meitene. Viņa apsēdās blakus Ernestam un teica: "Zini, Ernest, es zinu, ka tu esi ļoti bēdīgs par savu rotaļlietu, bet es vēlos tev atgādināt, cik ļoti mēs tevi mīlam un cik īpašs tu esi mūsu dzīvē." Ernests sāka smaidīt un juta, kā siltums izplatās viņa sirdī. Viņš saprata, ka pat bez rotaļlietas viņš joprojām ir mīlēts un novērtēts. Alise turpināja: "Tu esi tik talantīgs un radošs, Ernest. Es vienmēr priecājos par tavām izgudrojumiem un mākslas darbiem." Ernests juta, kā viņa pašapziņa un pašpārliecība atgriežas. Viņš saprata, ka viens zaudējums neizdzēš viņa vērtību un ka viņam ir daudz citu talantu un spēju, kas padara viņu īpašu. Šis stāsts parāda, cik svarīgi ir labi vārdi un atbalsts no mūsu tuviniekiem. Tie var mainīt mūsu noskaņojumu.

Gunita

2023.gada 1. janvāris. Kad mana un manas ģimenes dzīve sagriezās par 360 grādiem. Vaskulīts - autoimūna slimība, kas sagandēja manas nieras pa visam. Pavadīju 12 dienas reanimācijas nodaļā, BKUS. Šīs visas dienas man līdzās bija mamma - cilvēks, kurš atbalsta mani līdz pēdējai šūnai manā ķermenī. Viņa nosēdēja 12h krēslā, kur jau pēc pāris dienām vairs nebija ērts, taču viņa bija man blakus, tad, kad es no gultas nespēju ne izkāpt, ne pagrozīties, jo esmu pieslēgta mākslīgajai nierei. 12. janvārī pirmo reizi iedarbināja peritoneālo dialīzi, tas bija ellīgi sāpīgi, bet mamma mani cieši, cieši apskāva un visas manas sāpes pagaisa. Viņa vienmēr liek man izdzīvot katru dienu kā pēdējo, jo toreiz katra nākamā varēja būt pēdējā. Viņa parūpējas par visu, viņa uzmundrina, kopā ar mani dodas dažādos piedzīvojumos. Kad pēc kārtējām zālēm man sākās toksiskā saindēšanas, nebija ne ēstgribas, pamatīgs svara zudums, pēc jau vairākām “pretindēm” vajadzēja uzņemt visu, ko organismam vajag - olbaltumvielas, sāļus utt.- mamma skrēja uz veikaliem, Hesburger, veda visu, ko man iegribējās, lai atgūtu visus rādītājus normās. Viņa dara ne tikai to, viņa uzņemas visas rūpes iešpricēt dzelzi, lai neveidojas anēmija, viņa seko līdzi visām analīzēm. Viņa ir atteikusies no daudz kā, tikai, lai būtu ar mani. Viņa ir mamma ar vislielāko M burtu. Galu galā, kad paziņoja, ka man vajadzēs jaunu nieri, viņa ne sekundi nevilcinājās un prasīja dakterei “Kur un kad man ir jābūt?” Šobrīd ir pagājuši 11 mēneši, kopš dienas, kad saslimu un man ir dialīze, visus šos 11 mēnešus katru dienu, 12h dienā esmu pieslēgta pie dialīzes. Arī lai pieslēgtos ir nepieciešami dialīzāti, kurus nemaz nav tik viegli sagatavot pieslēgšanai, arī par to parūpējas mamma. Pateicoties viņai es esmu šeit, es esmu izdzīvojusi un pieņēmusi sevi tādu, kāda nu esmu. Šobrīd esam ceļā uz to, lai atgūtu normāli dzīvi, nav palicis daudz un man jāsaka liels, LIELS, LIELS paldies viņai. Viņas niere ļaus man dzīvot normālu dzīvi, kāda man nebija šos 11 mēnešus. Mamma, kura izdarīs visu, lai man būtu labi, nekad, neko neprasot pretī.

Amanda

Mani sauc Amanda. Mamma ikvienam no mums ir ļoti svarīgs cilvēks. Mana mamma ir stiprākais cilvēks, ko pazīstu. Manai mammai bērnība ir bijusi pilna ar traumām un ciešanām. Zinot to, ko viņa ir pārdzīvojusi, tiešām viņu apbrīnoju un cienu. Mana mamma darīs jebko manā labā, lai man būtu viss, kas viņai nebija un, lai zinu, kā ir būt mīlētai, jo savā bērnībā viņa šo sajūtu nevarēja izjust. Tagad darīšu visu iespējamo, lai viņai būtu viss, ko viņa ir dzīvē vēlējusies. Gribu pateikties viņai ar visu savu sirdi un dvēseli, jo viņa tiešām ir darījusi milzum daudz manā labā. Mammu, paldies!

Kristiāna

Mans labo vārdu stāsta varonis ir mana ome. Ome vienmēr ir mani atbalstījusi, vienmēr bijusi blakus. Katrā dzimšanas dienā zvana 6:00 no rīta, lai apsveiktu. Lai gan pirms diviem mēnešiem aizgāja opis, un viņa palika viena ar vienu pensiju, katram mazbērnam sarūpē dāvanu un paciņu Ziemassvētkos jau laicīgi. Un ziniet, mazbērni omei ir veseli 14, jo laidusi pasaulē 9 bērnus, kuri jau ir izklīduši pa pasauli savās dzīvēs. Ome saka, ka lielākais dārgums ir tas, ka jau ir sagaidījusi savu pirmo mazmazbērnu. Viņa ir blakus gan, kad ir labi, gan kad ir slikti un vienmēr prot pajokot par lietām. Viņa ir smieklīga, drosmīga, labsirdīga un labākā ome pasaulē mūsu ģimenei.

Liene

Sveiki! Aizdomājos, ka man pēc neveiksmīgām attiecībām, kurās bija morālais, fiziskais, finansiālais terors....neplānoti manā dzīvē ienāca Kaspars! Cilvēks, kurš māk motivēt, atbalstīt, iedrošināt, mierīgi, bez stresa, bez lamāšanās!! Ņemot to, ka iepriekšējās attiecībās tiku nolikta, kā pēdējā...saukāta...sista...viena ar 3 bērniem aizmuku uz citu pilsētu sākt dzīvot brīvi, bez bailēm, vienkārši dzīvot! Kaspars iedrošināja mani savos 42 gados nokārtot motocikla tiesības, esam izbraukājuši Latviju, Igauniju, pat Sārema salu. Trūkst vārdu cik superīgi. Šobrīd eju ar viņu kopā medībās, pavasarī kārtošu medību ieroču atļauju eksāmenus! Pēc avārijas ziemā bailes sēsties pie stūres - Kaspars tā ir uzmundrinājis, iedrošinājis, ka pēc 12 gadu baiļu, pirmo ziemas sezonu braucu droši! Cik svarīgi, ka līdzcilvēks saka - Tu esi malacīte...Tu to vari....es ar Tevi lepojos!!!! Katram tādu cilvēku blakus, tad var kopā gāzt kalnus!

Andrejs

Tas bija 2009. gadā... lai pakāptos pa karjeras kāpnēm, man bija jāveic operācija, lai uzlabotu redzi, man bija vajadzīga izcila redze, es biju no Ventspils, uz operāciju man bija jābrauc uz Rīgu, pēc operācijas man bija jāpaliek Rīgā pāris dienas, lai apmeklētu ārstu. Par operāciju bija samaksāta pēdējā nauda, beigās naudas vairs nebija, braukt mājās un atpakaļ ar autobusu 2 dienas pēc kārtas bija pārāk dārgi, tāpēc radās jautājums, kur palikt Rīgā. Palīdzība nāca no turienes, no kurienes es to nebiju gaidījis. Meitenei, ar kuru iepazinos agrāk, bija māsa, kura tajā laikā dzīvoja Rīgā ar diviem bērniem, viņi mani ar mašīnu aizveda no klīnikas un 2 dienas mani aprūpēja, pavadīja pie ārsta un atpakaļ. Es viņiem par to ļoti pateicos, ja nebūtu viņu, nezinu, kā būtu bijis.

Jurijs

Iespējams, nav grūtāka brīža dzīvē, kad ugunsgrēkā zaudējat māti, man 10 gadu vecumā tas bija vislielākais šoks, kad pamodos no rīta brīvdienā, cerot satikt savu mammu, bet viņas vairs nebija! Bet vēl grūtāk bija tik agrā vecumā saņemties un atbalstīt savu vecmāmiņu (manas mirušās mātes māti, kura, kā izrādījās, bija zaudējusi savu dēlu (manu tēvoci), meitu (manu mammu) un vīru). Un es domāju, ka tas bija sliktākais, kas viņai varēja atgadīties. Tajā brīdī viņa negribēja dzīvot! Bet es centos darīt visu, ko varēju, lai viņa justos labāk, un viņa reizēm uz brīdi aizmirsa par savām bēdām un varēja vismaz uz mirkli pasmaidīt... beigās viņa ar tiesas starpniecību kļuva par manu aizbildni un bija mana otrā māte. Viņa par mani rūpējās un mīlēja mani, un es viņai pretī devu to pašu! Tas mums palīdzēja pārdzīvot šo briesmīgo dzīves laiku! Rūpējieties par saviem mīļajiem, jo ir ļoti svarīgi, ka mēs vienmēr bijām viņiem līdzās, un sakām viņiem siltus vārdus! Jo tagad manai vecmāmiņai ir jau 81 gads, un viņa dzīvo kopā ar mani un manu sievu vienā dzīvoklī, vesela, laimīga un sapņo par mūsu bērnu parādīšanos, lai kļūtu par vecmāmiņu. Bet, ja nebūtu viņas, man, iespējams, būtu bijusi ļoti slikta dzīve. Tāpēc viņa man dāvāja dzīvi un mīlēja mani kā mana māte! Un es viņai pretī klausīju un uzaugu ar labu sirdi un labi audzināts!

Balso par labo vārdu stāstu un laimē 100€!

Aizpildi anketu un atzīmē stāstu, kuram, Tavuprāt, ir jāuzvar šajā akcijā. Kurš stāsts Tev likās visaizkustinošākais?

Agnese

Niks

Evita

Edgars

Gunita

Amanda

Kristiāna

Liene

Andrejs

Jurijs

Tavi kontaktdati

Balso par labo vārdu stāstu un laimē 100€!

Aizpildi anketu un atzīmē stāstu, kuram, Tavuprāt, ir jāuzvar šajā akcijā. Kurš stāsts Tev likās visaizkustinošākais?

Agnese

Niks

Evita

Edgars

Gunita

Amanda

Kristiāna

Liene

Andrejs

Jurijs

Tavi kontaktdati

Lai piedalītos 100 EUR izlozē, Tev ir jāpiekrīt akcijas noteikumiem un datu apstrādei.